Vazelīns

Vazelīns – mīkstinošs, mitrinošs, nomierinošs līdzeklis.

Krēmveida šķidrums bez smaržas un garšas. Nepilnīgi attīrīts vazelīns ir no melnas līdz dzeltenai krāsai, pilnīgi attīrīts – līdz baltai. Sastāv no minerāleļļas un cieto parafīnu maisījuma.
Kušanas temperatūra — 27-60 °C, blīvums — 28-36 mm²/c pie 50 °C. Šķīst ēterā un hloroformā, nešķīst ūdenī un spirtā, samaisās ar jebkurām eļļam, izņemot rīcineļļu. Iegūst no vakuumdestilētām naftas frakcijām, iebiezinot ar petrolātumu, parafīnu un cerezīnu. Neapziepojas ar sārmu šķīdumiem, neoksidējas, nekļūst rūgts nonākot saskarsmē ar gaisu

Elektrotehniskajā rūpniecībā vazelīnu lieto papīra un audumu piesūcināšanai, lai iegūtu plastiskas smērvielas, kuras ir noturīgas pret spēcīgu oksidētāju iedarbību. Izmanto arī kā pretkorozijas pārklājumu. Medicīnā vazelīnu lieto kā caurejas līdzekli, izmanto klizmas galiņa sasmērēšanai, kā kosmētisko krēmu komponentu kosmētikā. Vazelīnu izmanto tauku vietā dažos nolobošajos un citos krēmos. To var izmantot arī patstāvīgi (vazelīns, bora vazelīns, masāžas krēmi).

Vazelīns ir reģistrēts kā pārtikas piedeva Е905b.