• Katrīna Klēvere:
• Skaistuma studijas Catrin' (Lāčplēša iela 22, Rīga) īpašniece
• Revlon Professional tehnoloģe
• 14 gadu profesijā
• 4 gadi pasniedzējas stāžs

Lai gan ir brīvdiena, Katrīnu mēs sastapām salonā. Saimniecībā vienmēr ir, ko darīt, bet atradās laiks arī draudzīgai sarunai. Siltais pavasara laiks un labais noskaņojums bija mūsu sarunas sponsori.

Kā tu nokļuvi profesijā?

Mani būtībā audzināja vecmāmiņa. Kad absolvēju 9. klasi, domāju, ka ir laiks kļūt patstāvīgai. Es sapratu, ka nevaru paļauties tikai uz vecmāmiņu, jo gadi iet, un pienāks laiks, kad viņa vairs nestrādās. Tāpēc man vajadzēja pēc iespējas ātrāk nostāties uz kājām. Zināju, ka vidusskolā nemācīšos, bija jātiek skaidrībā ar profesijas izvēli. Vecāki teica: “Ej mācīties par pavāru, vienmēr būsi paēdusi, mājās vienmēr būs ēdiens!” Bet es nevarēju iedomāties sevi šajā profesijā. Ejot gar saloniem, redzēju, ka frizieres vienmēr ir skaistas un koptas. Mani piesaistīja frizētava.

Pirmā skolotāja

Es mācījos pie Ingas Brūniņas un joprojām esmu viņai pateicīga. Skolotājam profesijas izvēlē ir ļoti liela nozīme. Iedomājieties sevi 15 gadu vecumā: vēl pavisam jauna, drosmīga, ambicioza, bet vēlmi strādāt ir ļoti viegli nosist. Inga spēja radīt mīlestību pret profesiju. Tas ir manas pirmās skolotājas nopelns. Tolaik viņa bija Revlon Professional tehnoloģe, tāpēc es sāku darbu ar šī zīmola produktiem. Pēc skolas beigšanas strādāju dažādās vietās un ar citu kosmētiku. Pēc tam mani uzaicināja uz Gabriels studiju, kur es atgriezos pie tā, ar ko sāku, – Revlon Professional.

Pārcelšanās

Es kļuvu par "Double Sun" salona (kurš bija Antonijas ielā) īpašnieci, un mēs vairākus gadus strādājām vienā vietā, bet īpašnieki uzsāka remontu un brīdināja, ka mums būs jāizvācas. Nācās meklēt jaunas telpas. Gribējās atrast kaut ko tuvumā, lai nezaudētu klientus. Ilgi nevarēju sameklēt neko piemērotu, bet tad ieraudzīju tukšas telpas Lāčplēša ielā. Pēc kāda laika mēs jau varējām tās iznomāt.

Kā radās ideja veidot bērnu svētkus?

Šo ideju es atvedu no Amerikas, kur dzīvo mani radinieki. Kad pie viņiem ciemojos, palūdzu, lai mani aizved uz profesionālo frizieru veikalu, lai uzzinātu, kā dzīvo kolēģi. Visur, kur biju, profesionālie veikali bija apvienoti ar salonu. Vienā no tiem redzējām, ka notiek bērnu svētki: tika svinēta dzimšanas diena. Man tas bija interesanti. Izrādījās, ka viņiem viss notiek ļoti vienkārši. Meitenes atnāk, ieveido matus, nokrāso nagus, nedaudz paballējas – un tas arī viss. Es vēlējos organizēt kaut ko līdzīgu, bet gribēju, lai viss notiek daudz nopietnāk.

Es ļoti ilgi loloju šo ideju, pārdomāju detaļas. Un mana sena paziņa uz to brīdi bija arī manas meitas auklīte uzķēra šo ideju un tagad mēs rīkojam dzimšanas dienas “no un līdz”. Atnesam uz salonu lielu galdu, izrotājam visu ar ziediem. Mums ir trīs programmas: mazākajiem (6 -8 gadi), vidējam vecumam (8-10) un vecākiem bērniem (10-12). Pasākums ilgst trīs stundas.

Kā ir ar kosmētiku un bērniem?

Parasti mammas piesardzīgi izturas pret to, ka viņu meitas sāk lietot kosmētiku, uzskatot, ka tas nav visai labi. Mēs šo problēmu atrisinājām. Piemēram, krāsojot nagus, izmantojam īpašas nagu lakas bērniem. Tās nav lakas, kuras tikai tiek sauktas par bērnu, bet patiesībā jānoņem ar acetonu. Es atradu nagu lakas, kuras var nomazgāt ar ūdeni.

Kā norit svētki?

Vispirms atnāk gaviļniece, es viņu sagatavoju, uztaisu frizūru. Pēc tam ierodas

draudzenes, kurām pēc tam arī taisu frizūras. Tad visas ir sapucētas, sēžas pie galda, ēd, sarunājas, spēlējas. Pēc tam es rīkoju ekskursiju pa salonu un stāstu, kādu profesiju pārstāvji pie mums strādā. Ir arī amizanti gadījumi. Kad jautāju, kas jūs sagaida skaistumkopšanas salonā, atbild: pārdevēja, kasiere un pat stjuarte. Es viņām stāstu, kas ir administrators, kas strādā ar matiem, kas ar nagiem, bet kas ar seju. Tad mēs iznesam manekenu galvas. Es sarīkoju nelielu meistarklasi, stāstu, kā jārūpējas par matiem, kā tie jāķemmē un jāmazgā. Pēc tam iedodu viņām matu saspraudes, un sākas fantāziju lidojums, jo viņas veido savas frizūras.

Faktiski es audzinu mazas sievietes. Pēc mūsu svētkiem viņas jau zina, ko dara salonā un kāpēc uz turieni ir jāiet, kā arī uzzina, kas te strādā.

Ko tu darīsi, ja nāksies uzņemt zēnus?

Es ilgi par to domāju. Bija ļoti grūti. Mēs jau rīkojām vienus svētkus, kuros piedalījās arī zēns. Kamēr meitenēm krāsoja nagus, mēs viņam uzlikām novelkamos tetovējumus. Iedevām fotoaparātu, un viņš bildēja meitenes, viņu darbus. Meitenēm iedevām tipšus, lai viņas veido savu nagu dizainu. Viņš to visu bildēja, palīdzēja. Tagad mums ir pieredze, un mēs zinām, kā iesaistīt arī zēnus.

Nopublicēt žurnālā "HAIR & BEAUTY profesionāļiem" 2019-maijs