1. Vispārīgais raksturojums

Tiesības uz izglītību

Katram Latvijas Republikas pilsonim un pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi arī personai, kurai izsniegta pastāvīga uzturēšanās atļauja, arī Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijā.

Izglītības ieguves valoda

Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek īstenotas mazākumtautu izglītības programmas. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību citā valodā vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā.

Pamatā akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktors) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvāmi valsts valodā, izņemot likumdošanā paredzētos citus gadījumus.

Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās notiek valsts valodā, ja to finansē no valsts vai pašvaldību budžeta.

2. Pirmskolas izglītība (ISCED līmenis 0)

Pirmskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās izglītības iestādes. Pirmskolas izglītības programmas apgūst bērni 5-6 gadu vecumā. Pirmskolas izglītības pamatmērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt sākumskolas posmu pamatizglītībā. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta. Pirmskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmskolas izglītības iestādēs.

3. Pamatizglītība (ISCED līmenis 1 un 2)

Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni 7 gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas ietver arī sākumskolu.

Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību orientāciju veidošanai.

Izglītības iestāžu nosaukumi

Pilnu pamtizglītības programmu īsteno izglītības iestāde, kuras nosaukums ir pamatskola. Pirmo četru klašu izglītības izglītības programmas var īstenot sākumskola. Arī vidusskolas var īstenot pilnu pamatizglītības programmu. Tāpat pamatizglītību var īsteno arī izglītības iestādes ar nosaukumu arodskola, speciālās izglītības iestāde, vakara (maiņu) skola, internātskola, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāde vai klasē, vai citā izglītības iestādē, ja tajā īsteno pilnu vai daļu pamatizglītības programmas.

Izglītības rezultātu vērtēšana un izglītību apliecinošie dokumenti

Sākumskolā 1.klasē bērnu apgūtās zināšanas un prasmes tiek vērtētas nevis ar atzīmi, bet aprakstoši. 2.-4.klasē pakāpeniski notiek pāreja uz vērtēšanu 10 ballu skalā - 2.klasē atzīmes sāk likt matemātikā, latviešu valodā, mazākumtautību valodā, tad 4.klasē arī dabaszinībās. Sākot ar 5.klasi bērnu apgūtas zināšanas un prasmes visos mācību priekšmetos tiek vērtētas 10 ballu skalā. Pamatskolu beidzot, skolnieki kārto centralizētos eksāmenus, kuru skaitu un saturu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu gan visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos gadā, gan valsts pārbaudes darbos, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība. Liecība dod tiesības iestāties profesionālās pamatizglītības vai arodizglītības programmās

4. Vidējā izglītība (ISCED līmenis 3)

Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām, bet profesionālās vidējās izglītības programmas ir vairāk orientētas uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi, t.i. ieejai darba tirgū un/vai tālākizglītībai. Uzņemot izglītojamos vidējās pakāpes izglītības programmās, izglītības iestādes ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši pamatizglītības standartam, izņemot mācību priekšmetus, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu.

VISPĀRĒJĀS VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir šādos virzienos:

• Vispārizglītojošais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;
• Humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;
• Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;
• Profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi (piem. mākslā, mūzikā, komerczinībās, sportā).

Visu virzienu izglītības programmas satur vienāda nosaukuma 8 obligātos priekšmetus. Katram programmas virzienam vēl 3-6 obligātie priekšmeti. Skola var piedāvāt vēl dažus izvēlēs priekšmetus 10 - 15% mācību laika apjomā vai piedāvāt šai laikā padziļināti apgūt kādu no obligātajiem priekšmetiem. Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Izglītības rezultātu vērtēšana un izglītību apliecinošie dokumenti

Obligāti kārtojamo eksāmenu skaits ir samazināts no 5 uz 4 - trīs no tiem kā obligātus nosaka valsts, vienu kārtot jāizvēlas pašam skolēnam.

Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vispārējās vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.

Šie vispārējo vidējo izglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās augstākās pakāpes izglītības programmās. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība.

Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vispārējās vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.

Šie vispārējo vidējo izglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās augstākās pakāpes izglītības programmās. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība.

PROFESIONĀLĀ VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA

Profesionālās izglītības uzdevums ir radīt iespējas izglītības turpināšanai pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas, lai apgūtu sākotnējo profesionālo kvalifikāciju, attīstītu spējas profesionālajai tālākizglītībai, iegūtu tiesības izglītības turpināšanai augstākā izglītības pakāpē. Profesionālās izglītības iestādes piedāvā izglītības programmas visos ekonomiskās darbības virzienos.

Labas saskarsmes prasmes, zināšanas matemātikā, dabas un sociālajās zinātnēs, spējas sazināties svešvalodās, prasme izmantot modernas informācijas tehnoloģijas ir mūsdienu darba tirgus prasība, tādēļ šo priekšmetu un prasmju apguve ir iekļauta izglītības programmās. Turklāt profesionālās izglītības apguves laikā tiek pievērsta uzmanība uzņēmības attīstīšanai, vides aizsardzības un starpkultūru jautājumu izpratnei, jauniešu pašattīstībai, lai palīdzētu viņiem veiksmīgi veidot savu karjeru un dzīvi. Mācību process tiek organizēts tādējādi, ka teorijas apguve klasē mijās ar praktiskajām mācībām skolas darbnīcās, laboratorijās, vēlākajos kursos arī uzņēmumos vai iestādēs.

Profesionālās vidējās izglītības programmas saturu nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un profesijas standarts.

Profesionālās vidējās izglītības programmas tiek izstrādātas un īstenotas atbilstoši visiem tautsaimniecības nozaru darbības virzieniem Latvijā.

Profesionālās izglītības iestāžu nosaukumi

Profesionālo vidējo izglītību var apgūt arodskolās un arodvidusskolās

Profesionālās izglītības programmas un iestāšanās nosacījumi

Arodskolas īsteno profesionālās pamatizglītības programmas , kur mācību ilgums ir līdz 3 gadiem un arodizglītības programmas, kur mācību ilgums 2 līdz 3 gadi. Abās izglītības programmās uzņem personas ar pamatizglītību, atseviškos gadījumos arī ar nepilnu pamatizglītību, taču ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā aprit 15 gadi. Tiem, kuri nav ieguvuši pilnu pamatizglītību līdz 15 gadu vecumam, abās programmās, paralēli kvalifikācijas apguvei, tiek nodrošināta iespēja pabeigt arī vispārējās pamatizglītības programmas apguvi.

Atšķirība starp abām programmām ir tā, ka profesionālās pamatizglītības programmas ir orientētas uz tādu profesionālo sagatavotību, kas dod iespēju veikt ļoti vienkāršus, 1.profesionālo kvalifikāciju līmenim atbilstošus darba uzdevumus (Pirmais līmenis -prasmes un zināšanas tiek apgūtas vai nu izglītības iestādē vai praktiskajā darbā. Šāda profesionālā sagatavotība dod iespēju veikt ļoti vienkāršus darba uzdevumus. Vienkāršs darbs citu uzraudzībā). Savukārt arodizglītības programmas, personām ar pabeigtu pamatskolas izglītību, ir orientētas uz 2. profesionālo kvalifikāciju līmenim nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi (Otrais līmenis - sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja/strādnieka darbu. Atbild par savu darbu, kuru veic pēc instrukcijas, spējīgs strādāt grupā).

Arodizglītības programmu saturā ir integrēti vispārizglītojošie priekšmeti tādā apjomā, kuru apguve programmas beidzējiem dod tiesības turpināt izglītību profesionālās vidējās izglītības programmās, lai apgūtu 3. profesionālo kvalifikāciju līmenim atbilstošas zināšanas un prasmes vai turpināt izglītību izlīdzinošajā vispārējās vidējās izglītības kursā (ilgums 1 gads), tādējādi iegūstot tiesības studēt augstākās pakāpes izglītības programmās.

Arodvidusskola (var tikt lietots arī nosaukums arodģimnāzija vai tehnikums) īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kur mācību ilgums pēc obligātās pamatizglītības ieguves pamatā ir 4 gadi vai 1-2 gadi pēc arodizglītības ieguves.

Profesionālas vidējās izglītības programmas orientētas uz 3. profesionālo kvalifikāciju līmenim nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi (Trešais līmenis - sagatavotība, kas dod iespēju veikt izpildītāja/strādnieka pienākumus, kuros ietilpst izpildāmā darba plānošana un organizēšana. Iegūstot praktiskā darba pieredzi, spējīgs uzņemties atbildību par resursu sadali un citu izpildītāju darbu. Profesionālās vidējās izglītības programmu saturā ir integrēti vispārizglītojošie priekšmeti tādā apjomā, kuru apguve programmas beidzējiem dod tiesības studēt augstākās pakāpes izglītības programmās.

Profesionālās izglītības rezultātu vērtēšana

Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību nosaka izglītības standarts. Programmas apguves laikā vērtēšana notiek teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās, semināros, laboratorijas darbos, projekta konsultācijās, patstāvīgajos studiju darbos, mācību priekšmeta/ kursa eksāmenos vai ieskaitēs pēc 10 ballu sistēmas. Vērtēšanā tiek izmantotas dažādas metodes: testi, projekti, individuālais un komandas darbs, prakses atskaites.

Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz   5 centralizētie eksāmeni. Viens no tiem ir kvalifikācijas eksāmens vai citi valsts pārbaudījumi. Pārējie 4 centralizētie eksāmeni tiek organizēti saskaņā ar   vispārējās vidējās izglītības ieguves nosacījumiem.

Iegūto profesionālu izglītību apliecinošie dokumenti

Valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu izsniedz pēc akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves, profesionālās kvalifikācijas un citu valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas. Atbilstoši profesionālās izglītības programmai tiek izsniegti šādi valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti: Apliecība par profesionālo pamatizglītību; Atestāts par arodizglītību; Diploms par profesionālo vidējo izglītību.

Tikai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās pakāpes koledžas vai augstskolas profesionālās izglītības programmās.

5. Pēcvidējā izglītība (ISCED 4.līmenis)

Arī pēc vispārējās vidējās vai arodizglītības ieguves var apgūt profesionālās tālākizglītības programmas (ilgums no 1 gada līdz 3 gadiem) vai profesionālās pilnveides programmas (ilgums ne mazāks kā 160 mācību stundas, kas var būt kā daļa no kvalifikācijas).

Starptautiski šāds izglītības līmenis tiek saukts par pēcvidējo, taču ne augstāko izglītību. Latvijā šī izglītība klasificējās kā vidējās pakāpes izglītība.

  Šīs programmas ir orientētas tikai uz profesionālo zināšanu un prasmju apguvi atbilstoši profesionālo kvalifikāciju līmeņa prasībām. Izglītības process, izglītības rezultātu vērtēšana tiek organizēta līdzīgi kā tas notiek citās vidējās profesionālās izglītības programmās.

6. Augstākā izglītība (ISCED 5 līmenis)

Uzņemšanas nosacījumi

Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē, kur var apgūt akadēmiskās augstākās izglītības programmas vai profesionālās augstākās izglītības programmas.

Uzņemšana studiju programmās notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Augstskola var noteikt vēl papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību (piemēram, mākslā, mūzikā, sportā). Par to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst konkrētajai   studiju programmai, kādi centralizētie eksāmeni jākārto, kā arī par papildus prasībām augstskola informē vismaz piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas. Atlases procedūras dažādās augstskolās un arī dažādās programmās ir atšķirīgas. Šīs procedūras pamatā ir atkarīgas no tā, cik liels ir konkurss uz brīvajām vietām (gan valsts finansētajām, gan maksas). Atlases procedūras parasti ir viens vai vairāki iestājeksāmeni (ņemot vērā arī centralizēto eksāmenu rezultātus), kā arī atestātu/diplomu konkurss, kurā var tikt ņemtas vērā atzīmes mācību priekšmetos. Dažos gadījumos atlases procedūrās ir iekļauta arī intervija ar uzņemšanas komisijas pārstāvjiem. No 2004.gada iestājeksāmenus aizstās tikai centralizēto eksāmenu rezultāti.

Izglītības iestāžu nosaukumi

Augstāko izglītību var apgūt   koledžā vai augstskolā.

Koledža ir augstākās pakāpes izglītības iestāde, kas īsteno 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

Koledžas ir visjaunākais profesionālās izglītības iestāžu tips Latvijā. Koledžas veidojas gan kā patstāvīgas izglītības iestādes, gan augstskolās. Augstskolās var būt gan koledžas kā patstāvīgas struktūrvienības, gan arī 1.līmeņa studiju programmas. Neskatoties uz atšķirīgajiem izglītības iestāžu nosaukumiem, koledžas izglītības programmu beidzēju statuss ir līdzvērtīgs gan darba tirgū, gan izglītības turpināšanai, jo izglītības programmu izveides un īstenošanas nosacījumi ir vienoti.

Augstskola ir augstākās pakāpes izglītības iestāde, kura īsteno īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas (1. un 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas). Augstskolas iedalās universitātes tipa un neuniversitātes tipa augstskolās.

Universitātes tipa augstskolas ir tās, kurās izglītība orientēta uz zinātnisko un pētniecības darbu zinātņu nozarēs, tādēļ pamatā īsteno akadēmiskās izglītības programmas un ar tām saistītas profesionālās programmas. Neuniversitātes tipa augstskolas ir tās, kurās studijas orientētas profesionālo zināšanu un prasmju apguvei. Šādās augstskolās tiek veikti pētījumi atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības vai mākslas jomās.

Studiju programmas

Akadēmiskās augstākās izglītības programmas dod tiesības iegūt bakalaura akadēmisko grādu noteiktā zinātnes nozarē (ir izdalītas 8 zinātņu nozaru grupas - izglītības zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs, veselības zinātnēs, vides zinātnēs. Katra no grupām ietver vairākas zinātnes nozares ).

Bakalaura grāda ieguves programma ilgst 3-4 gadus. Pēc bakalaura grāda ieguves studijas var turpināt maģistrantūrā vai augstskolas profesionālās izglītības programmās.

Maģistra programma ilgst 1-2 gadus, grāda iegūšanai kopumā nepieciešami 5-6 gadi. Profesionālās izglītības programmas ilgums pēc bakalaura grāda ieguves ir 1-2 gadi.

Maģistra grāds dod tiesības iestāties doktorantūrā, kas ilgst 3-4 gadus.

Profesionālās augstākās izglītības programmas dod tiesības iegūt profesionālo kvalifikāciju kā arī bakalaura profesionālo grādu. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilnā laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi.

Pēc bakalaura profesionālā grāda ieguves studijas var turpināt maģistrantūrā maģistra profesionālā grāda ieguvei. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķirs, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz   5 gadi.

Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā 3-4 gadi. Tie, kuri domā par tālāko zinātnisko vai pētniecības darbu, var turpināt studijas arī maģistrantūrā maģistra akadēmiskā grāda ieguvei.

Tomēr augstākās izglītības programmu iedalījums akadēmiskajās un profesionālajās nav vienīgais. Pastāv vēl viens profesionālās augstākās izglītības iedalījums. Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likums nosaka divu līmeņu profesionālo augstāko izglītību - pirmā līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžu izglītību un otrā līmeņa profesionālo augstāko jeb augstskolu izglītību.

Pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas piedāvā apgūt sarežģītas pakāpes profesiju (banku darbinieki, , uzņēmējdarbības speciālisti, informācijas tehnoloģijas speciālisti, jurista palīgi, inženiertehniskie darbinieki), taču ne studijas, ne tālākā darbība nav saistītas ar zinātnisko pētniecību. Absolventa iegūtā kvalifikācija atbilst 4. profesionālo kvalifikāciju līmenim ( Ceturtais līmenis - sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu mainīgās situācijās, uzņemties atbildību par resursu sadali, organizēt un vadīt citu speciālistu un/vai strādnieku darbu) , kura ļauj tam konkurēt darba tirgū vai arī turpināt studijas pēctecīgā augstskolas programmā augstākas profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Ceturtā profesionālā kvalifikācijas līmeņa studiju programmu ilgums 2-3 gadi pēc vidējās izglītības Šīs programmas tiek pieskaitītas "neuniversitātes tipa" augstākās izglītības programmām.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās iegūtā kvalifikācija atbilst   5.profesionālo kvalifikāciju līmenim. ( Piektais līmenis - noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju patstāvīgi analizēt, pieņemt lēmumus, projektēt un/vai plānot, organizēt, vadīt, kontrolēt, un/vai veikt zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē). Parasti tajās vienlaikus ar kvalifikāciju tiek iegūts arī bakalaura profesionālais grāds noteiktā tautsaimniecības jomā. Šīs programmas tiek pieskaitītas "universitātes tipa" augstākās izglītības programmām.

Var būt arī t.s. "īsās" otrā līmeņa profesionālās studiju programmas (1-2 gadi), kurās tiek iegūta kvalifikācija, balstoties uz iepriekš iegūto pirmā līmeņa augstāko izglītību vai bakalaura   akadēmisko grādu.

Piektā profesionālā kvalifikācijas līmeņa studiju programmu ilgums kopumā nav mazāks par 4 gadiem pēc vidējās izglītības un ne mazāks kā 2 gadi pēc koledžas izglītības ieguves.

7. Pēcdiploma studijas (ISCED 6.līmenis)

Maģistra grāds dod tiesības studēt doktorantūrā, kas ilgst 3-4 gadus. Latvijā ir iespējams studēt doktora programmas sekojošos virzienos:

• Sociālajās zinātnēs
• Dabas zinātnēs
• Likumdošanā
• Tehniskajās zinātnēs
• Humanitārajās zinātnēs