„Kas tā par modi? Mūsu jaunībā... Lūk tā bija mode!” Es domāju, ka šos vārdus no savām vecmammām vai vectēviem ir dzirdējis katrs no mums. Un strīdēties nav jēgas, jo patiešām, burtiski pirms 50 gadiem viss bija citāds, un pat neticas, ka tik īsā laika posmā viss ir tik ļoti izmainījies!

Bet ko tad lai saka par viduslaiku modi?! Šajā rakstā mēs pastāstīsim par visapbrīnojamākajām 18. gadsimta sieviešu frizūrām. Tās ir viduslaiku beigas, un tā laika frizūras satriec iztēli un izraisa apbrīnu par friziermeistaru prasmēm.

Foto:  Frizūra a-la belle poule, 18. gadsimts

Tās bija milzīgas un pēc izpildījuma sarežģītas frizūras, kuras veidoja vienu veselu ar galvassegu.

„Bija laiki, kad pateicoties to milzīgajam augstumam, sievietes seja atradās viņas personas vidū... Kurš gan ticēs tam, ka arhitektiem bieži vien nācās paaugstināt un paplašināt durvis, jo šādas izmaiņas prasīja sieviešu frizūras, un šīm kaprīzēm nācās pakļauties” (Monteskjē – franču rakstnieks, jurists, „Persiešu vēstules”). Ir saprotams, ka tas ir tikai joks, bet, lūk, arī nopietns pārmetums: „Frizūra ar savu ērmīgumu izjauc visas proporcijas, izkropļo sejas izteiksmi, liedz kaklam kustēties un piešķir augumam nospiestu, neveiklu un nepievilcīgu izskatu”, - uzskatīja slavenā aktrise Klerona.

Kad frizūras augstums 3-4 reizes pārsniedza sejas augstumu, bet dažas sasniedza pat pusotru metru, to drosmīgās īpašnieces devās uz balli, izbāžot galvu no karietes vai arī ar noņemtu jumtu.

Kad karaliene Marija Antuanete devās izbraucienos pa Parīzi, tika veidots speciāls maršruts, lai ceļā nebūtu zemu arku, un kariete varētu izbraukt.

Redzot karalienes mokas, viņas frizieris Leonars izgudroja speciālu mehānismu, kurš ļāva frizūrai salocīties.

Mode uz pusotru metru augstajām frizūrām piespieda Parīzes operas direktoru aizliegt ieeju parterī. Šī lēmuma pieņemšanas pamatā bija vairāki traģiski gadījumi, kad no sānu lustrām aizdegās dāmu frizūras.

Uz šo laika posmu attiecas arī daudziem iemīļotā frizūra „A-la Belle Poule”

Dažu Francijas patriotu sajūsma kara darbību laikā ar Angliju, kuras norisinājās jūrā, noveda pie tā, ka pēc fregates „A-la Belle Poule” uzvaras 1778. gadā, viena no varonīgo jūrnieku sievām vēlējās kļūt par dzīvu franču karoga uzvaras pieminekli jūrā. Viņa uzstatīja uz galvas fregates modeli, līdz ar to izraisot mazāk atjautīgu dāmu skaudību. Drīzumā kuģu modeļi uz dāmu galvām parādījās pat Krievijā.

Modernākas sievietes pamanījās nēsāt uz galvām putnu izbāzeņus, figūriņas un pat mini dārzus ar maziem mākslīgajiem kociņiem. Kāda hercogiene vārdā Lozena pārspēja visus - uz viņas galvas griezās dzirnavas, melderis veda ēzeli, un mednieks medīja pīles.

Dāmu galva pārvērtās miniatūrā teātra skatuvē.

Ja karaliene varēja atļauties tik dārgas frizūras, tad daudzām dāmām tas nebija pa kabatai. Samaksājot apaļu summu par frizūru, matus nemazgāja nedēļām ilgi, tāpēc cilvēki bieži sirga ar ādas slimībām un kašķi. Gulēja, noliekot galvu uz galvgaļa vai krēslā. No pelēm, kuras tīkoja pēc ēdamajām frizūras zonām, aizsargājās ar metāla sietiņiem, kurus ģērba uz nakti.

Sievietēm ļoti palīdzēja arī viņu kavalieri. Tā kā smaguma centrs sieviešu figūrās bija nobīdīts, kas viņām draudēja ar nokrišanu, tad pastaigas laikā vīrieši turēja dāmu zem rokas. Ja kavalieru blakus nebija - palīdzēja spieķītis, ar kuru staigāja skaistules.

Lūk, tā izskatījās Marija Antuanete pastaigas laikā.

Vienu vārdu sakot, viss bija neiedomājams, nopietns un smalks!

Autors: Belle Ninel

Pē livemaster.ru materiāliem