Mats

Mats – elastīgi ragvielas pavedieni (ādas derivāti), kas klāj zīdītāju ķermeņa virsmu.

Mata ārējo apvalku veido zvīņveidīgi pārklājošās keratīna šūnas. Redzamā mata daļa tiek saukta par stiebru. Mata daļa, kura atrodas zem ādas, tiek saukta par mata sakni (jeb mata sīpolu). Mata sīpolu un sakni ietver mata maisiņš – folikula. Folikulu forma nosaka matu izskatu. Taisni mati aug no folikulām, kuru forma ir vairāk vai mazāk apaļa. Ja folikula ir izliekta, mati aug viļņoti.

Katrs mats sastāv no trīs slāņiem. Ārējo slāni jeb kutikulu veido zvīņveidīgi pārklājošās šūnas. Kutikulas galvenā funkcija ir aizsargāt korteksu. Veseli mati ir mīksti, elastīgi, mirdzoši un pakļāvīgi. Tas ir tāpēc, ka kutikulas "zvīņas" nav bojātas, tās gludi un vienmērīgi pārklāj matu, atstarojot gaismu un liekot matiem spīdēt. Ja mati ir bojāti, kutikulas zvīņas ir pacēlušās, aplūzušas vai nolūzušas vispār. Līdz ar to mats zaudē aizsardzību un tā pamatstruktūra viegli var tikt bojāta.

Zem kutikulas atrodas kortekss – galvenā mata struktūras sastāvdaļa. Kortekss nosaka visas galvenās mata īpašības, tādas kā elastību un krāsu.

Medulla - mata serde. Šī slāņa nozīme nav zināma, bet tiek pieņemts, ka pa to barības vielas nokļūst korteksā un kutikulā. Līdz ar to ir izskaidrojama matu izskata maiņa saslimšanas gadījumā.

Uz cilvēka ķermeņa ir trīs matu veidi:
* Pūka — plāni, bieži vien bezkrāsaini mati, kas sedz visu pārējo ķermeni, izņemot lūpu sārto daļu, pēdu apakšējo virsmu, pirkstu sānvirsmas un delnas.
* Garie — aug uz galvas, vīriešiem, pēc dzimuma nobriešanas, arī uz sejas (bārda).
* Īsie — aug padusēs un uz paugura (kaunuma paugura mati).

Var izšķirt arī trīs galvenos matu veidus: garie, īsie un pūka.

Īsie mati veido skropstas un uzacis, aug arī deguna un ausu dobumā. Skropstu matu ir samērā maz. Vidēji uzacis satur 600, bet skropstas – 400 matiņus.

Dzīvnieku matu kopums tiek saukts par spalvu vai kažoku.

Savukārt augu matiņus sauc par trihomām.

Skaitļi un fakti
- Mati aug ātrāk pavasarī un vasarā, matu augšana paātrinās arī dienā.
- Miegā mati aug ātrāk.
- Pēc biezuma mati tiek iedalīti plānos (mata diametrs ir mazāks par 0,05 mm), vidējos (0,05-0,07 mm) un biezos jeb kuplos (vairāk par 0,07 mm).
- Tiek izšķirtas vairākas matu izkrišanas formas – perēkļveida, difūzā, androgēnā.
- Rudmašu mati tiek izmantoti higrometros.
- Galvas matu vidējais augšanas ātrums ir aptuveni l cm mēnesī.
- Katrs mats "dzīvo" 2 - 6 gadus.
- Visgarākie mati pasaulē ir ķīnietei Se Cjupinai (Xie Qiuping), kura tos audzēja kopš 1973. gada (tad viņai bija 13 gadi) līdz 2004. gadam. Viņas matu garums 2004. gada 8. maijā bija 562.7 centimetri (18 pēdas un 5.54 collas).
- Mati aug ātrāk vecumā no 16 līdz 24 gadiem.
- Sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem var izkrist līdz 20% matu.
- Ar gadiem mati kļūst sausāki.