
Vīruss (latīņu virus – „inde”) – bezšūnu infekciju aģents, kas var vairoties tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē. Vīrusi bojā visu veidu organismus, no augiem un dzīvniekiem līdz baktērijām un arhejiem.
Vīrusi ir obligātie parazīti, jo tie nav spējīgi vairoties šūnu ārpusē. Ārpus šūnām vīrusa daļiņas neizrāda dzīvības pazīmes un uzvedas kā biopolimēru daļiņas. Atšķirībā no dzīvajiem organismiem, kuri ir iekššūnu parazīti, vīrusiem pilnībā nav pamat- un enerģētiskās apmaiņas, kā arī sarežģītākā dzīvo sistēmu elementa – translācijas aparāta (olbaltumvielu sintēzes), kura sarežģītības pakāpe ir lielāka nekā vīrusiem.
Vīrusi izplatās daudzos veidos: augu vīrusi bieži pāriet no auga uz augu kopā ar kukaiņiem, kuri pārtiek no augu sulām, piemēram, laputis; dzīvnieku vīrusi var izplatīties caur asinssūcējiem, šādi organismi ir zināmi kā pārnēsātāji. Gripas vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā, klepojot un šķaudot. Norovīruss un rotavīruss, kuru biežākais cēlonis ir vīrusu izraisīts gastroenterīts, tiek nodots fekāli orālā ceļā, kontaktējoties ar inficētu ēdienu vai ūdeni. HIV ir viens no nedaudzajiem vīrusiem, kurš tiek nodots tālāk ar dzimumsakariem un pārlejot inficētas asinis. Katrs vīruss ir specifisks attiecībā pret saimniekiem, ko nosaka šūnu tipi, kuras tas var inficēt. Saimienu loks var būt šaurs vai arī, ja vīruss bojā daudzus tipus, plašs.