Dermatīts

Dermatīts – (no grieķu val. derma – āda + itis – iekaisums) – ādas iekaisums. To var radīt ārēji mehāniski, fizikāli, ķīmiski un bioloģiski kairinātāji.

Kontaktdermatīts – simptomi parādās uzreiz pēc pirmā kontakta ar kairinātāju, bet bojājuma platība atbilst saskares laukumam. Izraisa: absolūtie kairinātāji - berze, spiediens, staru vai temperatūras, skābju un sārmu iedarbība, arī daži augi, piemēram, latvānis vai nātre. Kontaktdermatīta gadījumā notiek tieša ādas audu bojāšana. Izpausmi un gaitu nosaka iedarbības spēks (apdeguma, apsaldējuma pakāpe). Kontaktdermatīta novēršanai, no ādas ir jānoņem kairinātājs.

Alerģiskais dermatīts – atšķirībā no parastā dermatīta, neparādās uzreiz, bet pēc kontakta ar alergēnu. Lai izveidotos alerģiska reakcija (sensibilizācija) ir jāpaiet vienai vai vairākām nedēļām, līdz organisms kļūst jutīgs pret alergēnu – nākamā kontakta reizē attīstās dermatīts.

Bojājuma platība var iziet ārpus saskares lauka. Process: epidermas šūnas sagrābj uz ādas nokļuvušo alergēnu un, daļēji pārveidojoties, iekļūst limfā kur ar to saduras imūnsistēmas šūnas T-limfocīti, tie iedarbina visu aizsargmehānismu un āda kļūst jutīga pret alergēnu. Dzīstošais iekaisums bieži atstāj kreveles un zvīņas. Simptomi: košs ādas apsārtums, pūšļi, tūska.

Alerģiskie dermatīti rodas atkarībā no organisma jutības pret alergēnu un, parasti, tiek mantoti.

Nātrene – slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze.

Atopiskais dermatīts — hroniski recidivējoša ādas iekaisuma slimība. Faktori: alergēni - kontakta, ieelpojamie (putekšņi, putekļi) vai ar uzturu uzņemtie. Vairumā gadījum atopiskais dermatīts attīstās agrā bērnībā. Atopiskais dermatīts vai nu pāriet, vai arī paliek uz visu mūžu.

Atopiskā dermatīta sinonīmi: pieaugušajiem — neirodermīts un ekzēma, bērniem – diatēze.