Neticami, bet daži zinātnieki spriež, ka nagi cilvēkam ir lieks komponents un turpmākajā evolūcijā tie izzudīs kā nevajadzīgi. Bet kamēr cilvēki nagus kopj un sievietes turpina tos izskaistināt lakojot, nagu kopšanas nozare attīstīsies un būs vajadzīgi profesionāļi. Nagu industrija spēra lielu soli uz priekšu, kad tirgū parādījās gellakas. Tā bija revolūcija ne tikai nagu dizainā, bet arī manikīra tehnikās. Jo sarežģītākas metodes un plašākas patērētāju iespējas, jo lielāka atbildība profesionāļiem.

Jekaterina Nazarova, Oniks Beta manikīra meistare

Manikīra meistara klientes reizēm nolemj kādu laiku pārtraukt likt uz nagiem gellaku, jo baidās, ka ilgstoša tās lietošana var kaitēt nagiem. Lai gan klientei nav nekādu nagu bojājuma pazīmju, viņu baida fotogrāfijas, kuras «pašrocīgā» manikīra cienītāji izvieto tīmeklī. Nagi šķeļas, lūst un kļūst plāni pilnīgi cita iemesla dēļ, tāpēc ir jānoskaidro, kāpēc tā notiek.

Nedaudz par lakām

Hibrīdlakas parādījās 2010. gadā, un to galvenais uzdevums bija turēties ilgāk nekā parastai lakai. Bāze, laka, virskārta – toreiz visu klāja plāniem slāņiem, konsistence bija šķidra, krāsa nepietiekami pigmentēta.

Ražotāju pirmais uzdevums bija padarīt krāsu noturīgu, un viņi cītīgi pie tā strādāja. Lai laka labi turētos, sastāvā jābūt skābei, bet tādā koncentrācijā, lai nesaēstu nagu un vienlaikus nodrošinātu saķeri ar naga plātni. Mērķis tika sasniegts – pirmās gellakas turējās labi, bet bija nepatīkams aromāts. Piemēram, slavenās firmas Shellac (tās nosaukums kļuva par nosaukumu visām gellakām) bāze nodrošināja perfektu noturību, bet bojāja nagu augstā skābes satura dēļ. Tieši tad arī sākās runas par gellaku negatīvo ietekmi uz naga plātni, un klientiem ieteica kādu laiku nagus atpūtināt. Taču nozīme ir ne tikai bāzei, bet arī lakas noņemšanas veidam: laku noņēma ar acetonu saturošu šķīdinātāju, kuru noteiktu laiku turēja uz nagiem. Šo metodi izmanto arī pašlaik, lai gan uzskata, ka tas izsausina, attauko nagus, un tie kļūst trausli un šķeļas. Pēc lakas atmiekšķēšanas to notīra ar pušeri un tādējādi traumē arī naga virsmu. Kopumā tas viss novājināja nagus, tāpēc vairāku mēnešu pārtraukums bija parasta lieta.

Izturības pārbaude

Nagu bojājumiem bija vēl viens iemesls. Kad gellaku popularitāte sasniedza augstāko punktu, sievietes pašas pirka žāvēšanas lampas, uzklāja un noņēma laku. Neprofesionālis, protams, nezina visas tehnoloģijas nianses, viņa pieredze aprobežojas tikai ar tīmeklī redzētiem video. Turot uz nagiem tamponus ar lakas noņemšanas šķidrumu, sievietes ir nesaprašanā – laka neatmiekšķējas. Beigās nekas cits neatliek, kā laku nokasīt, nopietni bojājot un traumējot naga plātni, lai gan vajag tikai pareizi novīlēt virsējo kārtu. Pēc šādas eksekūcijas viņas satrauktas iet pie manikīra meistara, visā vainojot gellaku. Patiesībā nagi ir slikti, ja ar tiem nepareizi apietas. Secinājums: visam procesam – no uzklāšanas līdz noņemšanai – jāatbilst tehnoloģijai, kuru pārzina profesionālis. Bet klientam labāk nenodarboties ar pašdarbību.

Jaunas lakas – jaunas iespējas

Laika gaitā tehnoloģijas pilnveidojās. Šodien materiāli un gellakas ir kvalitatīvas, ilgi turas, kā arī noder modelēšanai. Nagam var izveidot vēlamo formu. Piemēram, ja tas aug uz leju, ar bāzes un gellakas palīdzību to var iztaisnot. Tieši tāpat modelē nagu, kad tas izliekts uz augšu vai nolūzis.

Mainās arī lakas noņemšanas metodes. Daudzi meistari lakas noņemšanai izmanto manikīra aparātu. Abas metodes ir pieņemamas, katrai ir savi plusi un mīnusi, un riski.

Es uzskatu un mācu to arī saviem klientiem, ka galvenais ir regularitāte. Tas nozīmē, ka klientam vienmēr būs skaistas, koptas rokas un nagi, bet procedūra – ātra un patīkama. Parasti salonu apmeklē reizi divos trīs mēnešos. Tik ilgā laikā nags zem lakas ne tikai ataug, bet var arī nolūzt. Manikīru un pedikīru (ja klients liek gellaku uz kāju nagiem) labāk veikt riezi trīs nedēļās. Tas ir optimāls intervāls. Ražotājs garantē, ka divas nedēļas laka saglabāsies ideālā stāvoklī. Pārējais ir klienta ziņā. Ja sievietei ir plāni nagi un ikdienā pakļauti slodzei, laka neturēsies. Turklāt pēc trīs nedēļām mainās naga forma. Piemēram: klientei veikts aparātu manikīrs (pēc manas pieredzes, tas ar labāks par klasisko) ar naga izlīdzināšanu. Naga vidusdaļā ir tā saucamais stresa punkts, kuram ir vislielākā slodze. Veicot manikīru, parasti šo vietu nostiprina, veidojot stingru naga formu. Ja novirze no šī punkta ir pārāk liela, tad nagu var noraut kopā ar mākslīgo materiālu. Nav vēlams nagus «pārnēsāt», jo paaugstinās nolūšanas un plaisu veidošanās risks ataugušā naga zonā. Nagus, protams, var salabot, taču manikīra procedūra būs ilgāka, bet izturība – mazāka. Tāpēc 3- 3,5 nedēļas ir optimālais intervāls starp procedūrām.

Jaunākās paaudzes gellakas ietekmējušas arī manikīra tehnikas. Pieaudzējot nagus, veic sauso jeb aparātu manikīru. Tas kļūst arvien populārāks, arī gellakām ir piemērotāks: nags netiek atūdeņots, nav mitrs, tāpēc saķere ar mākslīgo materiālu ir stiprāka un notīrīšana efektīvāka. Arī āda pēc apstrādes ar aparātu ir labāka nekā pēc klasiskā manikīra, jo noņem tikai atmirušos audus. Šķēres un knaibles tomēr nedaudz skar arī dzīvos audus. Āda veic aizsargfunkciju: jo vairāk to nogriežam, jo vairāk ataug. Reizē ar aparātu manikīru parādījušies materiāli, kas paredzēti vīlēšanai, nevis miekšķēšanai. Kādas ir to priekšrocības? Jūs nebojāsiet nagu ar acetonu, nesausēsiet naga plātni un ādu ap nagu. Tomēr daudzi speciālisti un klienti izvēlas klasisko manikīru, bet tā jau ir viņu izvēle.

Pats sev režisors

Nagu kopšanas izmaksas nosaka tas, ka ir daudz «meistaru», kas, izmantojot aparātu manikīra popularitāti, iegādājušies frēzes un eksperimentē ar sevi un klientiem. Labi, ja aparāts ir vienkāršs un frēzes neapstrādā dziļi. Bet gadās, ka nav žēl naudas un iegādājas populāro profesionālo Strong 210 un zem kutikulas tīra tik cītīgi, ka klients kvalitatīva manikīra vietā iedzīvojas nagu problēmās. Ja nezina, kā pareizi ar to strādāt, tad sabojāt nagus ir ļoti vienkārši.

Gellaku var novīlēt ar aparātu. Nezinot, kam jāpievērš uzmanība procedūras laikā, «meistars» vīlē pēc intuīcijas. Parasti arī viņš ir tas, kas bojāto nagu izliek tīmeklī, šausminot publiku – «lūk, kas var notikt ar jūsu nagiem, ja ilgi lietosiet gellaku!» vai «aparātu manikīrs – kaitīgs!». Kas notiek patiesībā? Profesionālis nekļūdīgi noteiks, ka nagi novīlēti līdz «sārtumam». Rozā krāsa nozīmē, ka no naga plātnes praktiski nekas nav palicis pāri. Nags sastāv no vairākiem desmitiem puscaurspīdīgu, blīvu ragvielas šūnu slāņiem, kuru uzdevums ir aizsargāt. Taču sieviete, nopirkusi dārgu aparātu, sevi neapgrūtina ar šādiem sīkumiem, noskatās video tīmeklī un novīlē nagu līdz kritiskajam līmenim. Neprasmīgās rokās aparāts noņem visu kopā ar dabisko nagu. Tas ir riskanti, jo iespējama oniholīze – naga gultnes atdalīšanās, kurai var pievienoties infekcija. Ja vēl pa virsu uzliek gelu – tā jau ir traģēdija. Tādā gadījumā vai nu nogriežam nagus un ataudzējam, lietojot augšanas stimulētājus, vai arī nogriežam ļoti īsus un pārklājam ar nostiprinošu gellaku. Kamēr nags ataugs, klientei ieteicams apmeklēt salonu un pašai neko nedarīt.

Aparātu manikīra iespējas neaprobežojas tikai ar pārklājuma noņemšanu – tiek apstrādāts viss, tostarp kutikula. Šo procedūru pareizi var veikt tikai meistars. Taču neviens nav pasargāts no «pašdarbības» vai arī profesionāļiem, kuriem nav atbilstošas izglītības. Kutikula ar frēzi jāapstrādā ļoti rūpīgi, jo iespējams traumēt naga sakni, matrici (tā atrodas aptuveni 2-2,5 mm no kutikulas, īkšķiem pat tuvāk). Tādu kļūdu labošana maksā dārgi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ja naga sakne ir bojāta, nags šķelsies, un to vienmēr vajadzēs pārklāt tikai ar mākslīgo, lai tas izaugtu vesels. Vai ir vērts riskēt, lai iedzīvotos problēmās uz visu mūžu?

Nobeigumā

Ne aparāts, ne gellaka nekaitē, ja darbu veic izglītots cilvēks, kas zina tehnoloģiju, procedūras nianses un iespējamos riskus.

Šodien klientiem ir ļoti plaša izvēle, tāpēc arī prasības ir augstas. Nagu servisa speciālistam jāprot viss: jāzina visas aparātu un klasiskā manikīra un pedikīra tehnikas, jāprot modelēt, piemeklēt rokām piemērotu nagu formu, modernu dizainu, risināt problēmas un ieteikt efektīvus nagu kopšanas variantus. Prasmīgs un zinošs meistars ātri iegūs pastāvīgus klientus. Bez šaubām, jāņem vērā specialitātes specifika un darba nianses – jābūt patīkamai sarunu partnerei un zināmā mērā arī psihoanalītiķei saskarsmē ar klienti.

Jebkurā jomā viss strauji mainās, tāpēc mums ir pastāvīgi jāmācās. Klients vienmēr var pajautāt, kur meistars mācījies, ar kādiem materiāliem strādā, un arī atbildei jābūt pienācīgai. Labu speciālistu vienmēr var atrast sociālajos tīklos, viņš nekautrējas sevi reklamēt un publicēt savu darbu fotogrāfijas. Ļoti uzskatāmas ir fotogrāfijas pirms un pēc. Parasti meistars savā sociālajā tīklā informē par kvalifikācijas paaugstināšanu un kursu apmeklējumiem. Tā mēs varam novērtēt ne tikai viņa izglītības līmeni, bet arī spriest par viņa attieksmi pret profesiju.

Aparātu manikīrs kļūst arvien populārāks, jo gellakām tas ir piemērotāks: nags netiek atūdeņots, nav mitrs, līdz ar to saķere ar mākslīgo materiālu ir stiprāka un notīrīšana efektīvāka. Arī āda pēc apstrādes ar aparātu ir labāka – tiek noņemti tikai atmirušie audi, un tie ataug mazāk nekā, veicot klasisko manikīru.

Nagu kopšanas izmaksas ietekmē tas, ka ir daudz «meistaru», kas, izmantojot aparātu manikīra popularitāti, iegādājušies frēzes un eksperimentē ar sevi un klientiem.

Profesionālis nekļūdīgi noteiks, ka nagi novīlēti līdz «sārtumam». Rozā krāsa parādās, kad no naga plātnes praktiski nekas nav palicis pāri. Tā sastāv no vairākiem desmitiem puscaurspīdīgu, blīvu ragvielas šūnu slāņiem, kuru uzdevums ir aizsargāt.

Kutikula ar frēzi jāapstrādā ļoti rūpīgi, jo pastāv risks traumēt naga sakni, matrici (tā atrodas aptuveni 2-2,5 mm no kutikulas, īkšķiem pat tuvāk). Ja naga sakne ir bojāta, nags šķelsies, un to vienmēr vajadzēs pārklāt tikai ar mākslīgo materiālu.