Mati visdažādākajās krāsās, stāvoklī un formās kā mākslas objektu izejmateriāls. Cilvēciskie stāsti, kuri slēpjas nogrieztās šķipsnās. Mirkļi un sajūtas, kas veido dzīvi ar matiem, bez matiem un ap matiem.

“Tā kā savā ziņā esmu antropologs-mākslinieks, kuram patīk pētīt un satikties ar cilvēkiem un kaut kādā veidā iejusties viņu profesijā un dzīvē, es sapratu, ka tas mani noteikti uzrunā,” atzīst Katrīna Neiburga.

   Māksliniece Katrīna Neiburga vairāku mēnešu garumā viesojās pie dažādiem šī aroda meistariem. Viņi veidoja Katrīnai frizūras pēc sejas konstrukcijas, pēc auras, zvaigžņu stāvokļa un noskaņojuma. Ponijus, šinjonus, vijīgas cirtas, bizes un astes. Stāstot tādu kā matu folkloru par sevi un klientiem, Neiburgas videodarbā šie frizieri līdzinās terapeitiem vai dziedniekiem. Ikviens, kurš atliektu galvu gaidījis, kamēr ūdens caur friziera rokās satvertiem matiem ieplūst izlietnes notekā, piekritīs, ka šajās attiecībās pastāv nenoliedzama intimitāte.

      Piemēram, pēc laika turot rokās bērnībā nogrieztās bizes, neizskaidrojamā kārtā var just, ka tajās reiz bijusi dzīvība. Kā tādi atrauti locekļi – mazas pīnītes un astes. Tas viss ievīts izstādē "Mati", kur dzīvi un miruši mati runā par saviem esošajiem un bijušajiem īpašniekiem. Kur matu maskai no vīra matiem sevis aizsardzībai līdzstādītas matu apakšbiksītes kaunuma apmatojuma aizstāšanai. Kur lietišķā māksla materializējas no matiem veidotās cepurēs un rotās. Kur frizieri stāsta par sievieti, kurai katrā matā bijuši nervu gali un griežot tie asiņojuši, un pat to, ka jebkuram vīrietim ir sapnis kādu brīdi pabūt blakus blondīnei. Kur tirpinoši čuksti pārņem pakausi. Skūtu, sarkanmatainu un arī sirmu. Un gar to nobrauc friziera pirksti...

     Katrīna Neiburga ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas apakšnozarē; viņa arī studējusi Zviedrijas Karaliskajā mākslas institūtā Stokholmā. Kopš 2000. gada Neiburga piedalījusies izstādēs, tai skaitā Sidnejas (2006), Maskavas (2007), Venēcijas (2015), Koči-Muziris (2016) un Rīgas (2018) biennālē. 2008. gadā viņa bija Ars Fennica balvas fināliste, kā arī saņēma pirmo Purvīša balvu. Neiburga veidojusi scenogrāfiju Latvijas Nacionālajā operā, Staņislavska teātrī, Permas operā, Bastīlijas operā, Mariinska teātrī , Kopenhāgenas GROB teātrī u.c.

    Katrīnas Neiburgas izstāde aplūkojama Laikmetīgās Mākslas centrā "Kim?" (Sporta 2, k-1, Rīgā) līdz 9. jūnijam.