Amatniecības Kameras meistare, manikīra un pedikīra speciāliste, pasniedzēja, rotu un lina gultasveļas izgatavotāja ... tā ir Inatra Briede.

Ierakstot google tikai Jūsu vārdu vien, parādās daudz jo dažādi ieraksti -  Amatniecības Kameras meistare Inatra Briede, pasniedzēja, … cik grūts, ilgs vai tieši otrādi viegls ir bijis šis kāpiens pa karjeras kāpnēm?
Tas viss ir noticis nemanot un pakāpeniski. Satikti vajadzīgie cilvēki īstajos brīžos, vietā un laikā. Es nepiedzimu ar domu, ka būšu meistare. Strādāju kā pasniedzēja no 1997. gada. Pirms tam es strādāju Ventspilī, man bija sava privātprakse. Iespējams, ka man paveicās, ka sāku strādāt tajā laikā, kad nekā nebija. Roku un nagu kopšanas procedūra bija pavisam primitīva. Un tas deva man iespēju veidot šo procedūru, tās gaitu. Procedūru bagātināju ar zināšanām, ko apguvu semināros. Sanāca tā, ka varēju mācīt jau citus.    

 Kāpēc šāda profesijas izvēle?
Oi! Pirms tam strādāju maizes ceptuvē. Man bija daudz brīvā laika un liela vēlēšanās darīt vēl ko papildus. Sāku strādāt solāriju studijā, kuras īpašniece žēlojās, ka nevar atrast nevienu kārtīgu manikīra speciālistu un teica man: „Vai tik tu negribi pamācīties?!” Un man, kā plaša profila nejēgai skaistumkopšanas jomā, bija pilnīgi vienalga, par ko eju mācīties. Aizgāju mācīties par manikīra speciālisti. Uz pirmo apmācību nodarbību biju rūpīgi sagādājusi visu, kas nepieciešams. Paņēmu standziņas kreisajā rokā un pasniedzēja man saka:”Ja Jūs strādāsiet ar kreiso roku, tad tūlīt variet iet projām!” Man vispār acis lielas, es no laukiem...

Ir grūtāk strādāt ar kreiso roku?
Iemācīt ir daudz grūtāk. Un tā es toreiz no bailēm tās standziņas paņēmu labajā rokā un kopš tās dienas arī strādāju ar labo roku. 

Vai esiet piedalījusies kādos konkursos, kā ar godalgotajām vietām?
Pati piedalījusies neesmu. Man ir bijis tas gods un laime būt visur žūrijā, esmu vērtējusi gan Latvijā, gan starptautiskajos konkursos. Ļoti patīk dažādu kritēriju izstrāde, ievērošana, tāpēc ar prieku vērtēju citus. 

Kādus kursus profesionālajai izaugsmei pati apmeklējat?
Aptuveni reizi gadā dodos uz apmācībām ārzemēs, lai papildinātu zināšanas kā un ko mācīt citiem. Vislielāko pieredzi gūstu starptautiskajās izstādēs, tur visbiežāk pamanu piemirstas lietas jaunās skaņās. Latvijā ētisku apsvērumu dēļ seminārus neapmeklēju, taču ir pasniedzēji, ar kuriem apmaināmies ar aktuālo informāciju.  

Ko variet teikt par IBD profesionālo kosmētiku, kuras trenere esiet, kāpēc to ieteiktu izvēlēties darbam citiem manikīra un nagu kopšanas speciālistiem?
Šai kosmētikai ir ļoti senas ražošanas tradīcijas. Ir ļoti pamatota apmācību programma. Patiesībā, tas ir vesels komplekss – ražošana, apmācība, tirdzniecība un konsultācija, kas darbojas ļoti labi. Ar IBD produktiem ir viegli strādāt, darba procesā nav nepatīkamu pārsteigumu. Produkts ir ražots ASV un tas arī ir zināms kvalitātes garants.

Kapēc Jūs ieteiktu jaunajiem meistariem mācīties un strādāt tieši par manikīra speciālistiem?
Tā ir ļoti laba profesija gan kā papildus, gan kā pamata, kas var pārvērsties par labi novērtētu un materiāli ienesīgu nodarbošanos. Ir jāiegulda daudz sava laika un darba. Taču pēc tam var gūt absolūto gandarījumu, jo reti kura ir tāda profesija, kur stundas laikā var uztaisīt no neskaista uz ļoti skaistu. Uzreiz var redzēt rezultātu! Nevis tā kā zinātnieki - desmitiem gadus pēta un divdesmitajā nomirst!
Cilvēki aiziet apmierināti, ar pozitīvām emocijām – tas ir pozitīvās psiholoģijas seminārs katru dienu.

Kādas īpašības būtu nepieciešamas cilvēkam, lai viņš varētu veiksmīgi darboties šajā jomā?
Spēja nodalīt privātas lietas no darba lietām. Mēs strādājam ļoti ciešā kontaktā ar klientu un sajauktas privātās un darba lietas ne pie kā laba nenoved.
Otrs – ir jābūt godīgam attiecībā pret to, ko mēs darām. Ja mēs kaut ko nezinam vai nemākam, tad nevajag tēlot, bet gan apgūt to.
Vēl ir jābūt pacietībai un spējai sniegt pakalpojumu. Tas nozīmē to, ka mums ir jāparunā ar savām ambīcijām.
Tehniskas lietas var iemācīties, bet ja meistars ir galīgi nelīdzsvarots, agresīvs, tad nekas nesanāks. Ir jābūt cilvēciskai atbildībai par savu darbu.

Kāds Jūsuprāt ir salonu servisa līmenis Latvijā?
Ļoti labs. Skopais maksā divreiz! Arī man praksē ir nācies saskarties ar tādiem bēdu stāstiem no klientiem par sabojātiem nagiem. Bet visbiežāk izrādās, ka klients pats ir vainīgs: ir apmeklēts kaut kāds „meistars” kaut kur, kur nevar zināt ne kāda un cik ilga pieredze, ne kur mācījies. Salonā tomēr vadība ir tāds kā uzraugs mazliet šim visam, kas arī uzņemās atbildību un dod garantiju. Privātpraksē arī meistars nevar atļauties strādāt nekvalitatīvi, citādi viņam tur drīz vairs nebūs neviena klienta. Tas mans aicinājums gan meistariem gan klientiem ir - iet no mājām arā, apmaklēt salonus un frizētavas, veidot darba vidi! Salonu līmenis noteikti augs.
Katram no mums ir jāatcerās par savu atbildību.

Kur pati veicat manikīru un pedikīru?
Pie saviem audzēkņiem un kolēģiem. Man ir tik brīnišķīgi audzēkņi un kolēģi, ka esmu pārliecināta, ka viņi darīs tā, kā man patīk. Arī man gribās, lai man sniedz pakalpojumu! Un tas ir lielākais prieks - redzēt savu audzēkņu un kolēģu izaugsmi.

Skaistumkopšanas industrijā darbojaties jau 16 gadus. Jums noteikti ir savs viedoklis par produktu attīstību laika gaitā -  sākumā tik populārie akrila nagi, toreiz droši vien pat neviens neaizdomājās, ka pienāks tāda ilgnoturīgo gēla laku laiks. Kāda, Jūsuprāt, ir nākotne – kas tiks klāts uz sieviešu nagiem pēc vēl gadiem desmit divdesmit?
To ir grūti pateikt. Protams, industrija attīstīsies. Visi produkti mainīsies un transformēsies, uzlabosies sastāvi, uzlabosies uzklāšanas tehnikas. Es domāju, ka tāds kaut kas absolūti kardināli jauns, kas apgāzīs iepriekšējos produktus, nebūs. Manuprāt, ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītos katra no tehnoloģijām.
Eko nagu lakas, videi un klientam pavisam draudzīgi nagu lakas noņēmēji?
Tas ir iespējams. Jautājums varētu būt par to, cik tas maksās? Ir cilvēki, kam šis ekoloģiskais virziens ir tuvs un būtisks viņu dzīvē. Bet pieļauju, ka būs atsevišķas cilvēku grupas, kas vispār atteiksies no šāda veida procedūrām. Nu un protams, būs arī tādi, kam visu vajadzēs ātri un skaisti.

Biežākās sieviešu kļūdas un mīti par manikīru, roku un nagu kopšanu.
Īstenībā mums vajag sevi nedaudz disciplinēt. Mēs varam paši daudz ko izdarīt. Ir mājas un ikdienas kopšana, kas ir svarīga un nepieciešama. Tomēr, ir lietas, kas ir jāatļauj darīt profesionālim. Mīti un leģendas būs vienmēr, jo cilvēkiem ir nepieciešamas atrakcijas.

Cik veselīgi nagam ir tā regulāra lakošana? Vai ir nozīme lakas veidam un kvalitātei?
Nozīme lakas veidam un kvalitātei noteikti ir. Profesionālie produkti ir testēti, izstrādāti laboratorijās, sertificēti. Un tā ir firmu kvalitātes zīme – tirgot un ražot labas kvalitātes produktus. Bet ir arī vesels daudzums ar produktiem, kas ir nezināmas izcelsmes, no tiem vajadzētu izvairīties. Par lakošanu – ir jāsaprot tas, ka nags pilda aizsargfunkciju. Nevajag to nelietderīgi ekspluatēt un lakot vajag tā un tik bieži, lai mēs izskatītos labi, justos komfortā ar sevi. Par fizioloģisko ietekmi lai runā ārsti, jo arī viņi savās konferencēs strīdās, kas ir vai nav labi un veselīgi. Es to neņemos analizēt. Ir jādara tā, lai pašam patīk un, protams, bišķiņ ar prātu!

Kādi toņi pēc jūsu pieredzes ir vispopulārākie un kāpēc?
Franču manikīrs un sarkanais tonis. Franču tāpēc, ka mēs gribam būt pareizas, korektas, mazliet dāmīgas. Tas piestāv pie visiem tērpiem, arī visos svētkos. Sarkanā krāsa tomēr ir tāda krāsa, ar kuru mēs sevi nedaudz aizsargājam. Krāsu terapija – nedaudz agresivitāte, koķetērija, izaicinājums. Šie divi toņi vienmēr bijuši favorīttoņi.
Šobrīd ļoti topā ir visi neona toņi, rozā, fuksija un dzeltenais – šie spilgtie un krāsainie toņi ir vasaras iezīme. Rudenī populārāki ir zemes toņi, arī tādi tumšāki un piesātinātāki.

Iesakiet top produktus roku un nagu kopšanā, bez kā neiztikt?!
Neiztikt bez jūsu ādai atbilstoša roku krēma. Un nagu vīlītes. Šie divi produkti lielākā vai mazākā mērā nodrošina komforta sajūtu. Ziemā tas būs cits roku krēms, vasarā cits. Uz nakti vēl cits. Ja es zinu, ka es taisu mājās remontu, tad noteikti būs arī kāda maska.
Ļoti labi būtu, ja katram cilvēkam, kurš apmeklē savu manikīra speciālistu, viņš uztaisītu tam piemērotu produktu izlasi, kas nepieciešama ikdienā.

Jūsu viedoklis par lielveikalos nopērkamajiem roku un nagu kopšanas produktiem salīdzinājumā ar profesionālo produkciju.
Mazliet nekorekti būtu salīdzināt, jo tās ir divas dažādas produktu grupas. Profesionāļi noteikti strādā ar profesionālajiem produktiem. Par veikalu produktiem – kādam noteikti tie der un nevar teikt, ka tie produkti ir slikti. Taču tādi prasīgāki klienti noteikti paskatīsies, kas tam meistaram ir uz galda un izjutīs šo produktu atšķirību. Bet, viennozīmīgi, ir labi, ja vispār kaut ko dara!

Jūsu personiskie favorītprodukti skaistumkopšanā.
Man ļoti patīk mūsu pašu Latvijas tirgū ievestais SPA Organics masāžas krēms. Tas ir uz argana eļļas bāzes ar ļoti komplicētu sastāvu, kas veicina pamatīgu šūnu atjaunošanos. Šiem produktiem ir smarža, garša un iedarbība – viss, ko vien var vēlēties.
Šobrīd esmu iemīlējusies Serge Luten’s parfīmā.

Kāda bija Jūsu pirmā sastapšanās ar šo parfīmu?
Tas bija skaists stāsts pastaigas laikā. Man pašai ļoti patīk stāstīt pasakas un man patīk, ka stāsta man. Un tas stāsts par šo aromātu bija tik skaists, ka es gāju uz veikalu un meklēju tieši šo aromātu. Veikalā man ļoti palaimējās – bija zinoša pārdevēja, viņa man turpināja šo stāstu un, es, protams, to iegādājos. 
Pirms tam lietoju un man ļoti patika viens aromāts no Thierry Mugler. Toreiz mani paņēma pārdevējas vārdi, ka šis aromāts nedaudz atgādinot vecmāmiņas šujmašīnas eļļas smaržu. Toreiz man absolūti pietika ar vienu frāzi, lai es iemīlētu šo smaržu.

Zinām, ka gatavojat arī ļoti skaistas rotas! Vai pēc garas darba dienas, kas pavadīta veicot manikīru un nagu dizainu, kas prasa koncentrēšanos, vēl pietiek spēka un spējas koncentrēties, lai izgatavotu rotas?
Man tā ir sava veida meditācija – cits iet uz kino vai kafejnīcu, brauc uz jūru, es izgatavoju rotas. Es izlieku rotu sastāvdaļas un vienkārši spēlējos.
Pavisam negaidot pie manis ir atnācis arī lins, tā ir lina gultasveļa. Piedalījos arī dziesmu svētku tirdziņā Vērmanes dārzā. Tas arī bija tāds interesants sava veida piedzīvojums.

Kā latviešu kultūras baudītāji uzņēma šo Jūsu vaļasprieku?
Ļoti ļoti fantastiski. Tas bija smaids, prieks, apbrīna un pozitīvas emocijas, kas uzlādē. Cilvēki, kas manus darbus pamanīja, viņiem acīs tāda dzirkstele iedegās!

Esam publicējuši portālā e-beauty.lv Bogomolov Image School audzēkņu izlaiduma darbus. Praktiski visām pārvērtību varonēm manikīru veicāt Jūs. Kādas bija šīs tikšanās?
Mūsu kompānija Soneil Studio sadarbojās ar šo skolu. Tie cilvēki visi bija fantastiski – šīs jaukās sievietes ar savu satraukumu un atbildības sajūtu par svarīgo lomu studentu un savā dzīvē. Viena sieviete  man aizrautīgi stāsta:”Es desmit stundas biju frizētavā. Es to izturēju.” Tāpat es biju ļoti pozitīvi pārsteigta par to, ar kādu rūpību jaunie topošie stilisti izturējās pret šo pasākumu: kā viņas rūpējās par savām pārvērtību varonēm -  tās bija patiesas, neuzspēlētas rūpes. Man ļoti patika ar viņām strādāt, tie cilvēki visi bija uz tāda pacēluma viļņa. Tur bija cilvēki no visas Latvijas: Daugavpils, Ogres, Rīgas un citām pilsētām.  
 

Jūsu novēlējums portāla e-beauty.lv lasītājiem.
Es izstāstīšu atgadījumu no savas dzīves. Man vīrs ir mednieks. Un tad nu kopā vienreiz gājām uz medībām un sākās vētra. Uzkāpām mēs tādā paaugstā tornītī. Vērojam dabu. Un zvana mūsu paziņas, ka tuvojas vētra. Mēs paveram tās būdiņas durvis un tieši tobrīd tāda plejāde nāk: pa priekšu tāds mazs pūkains mākonītis, kuram iekšpusē vējš griežās uz pretējo pusi! Tad seko jau tādi tumšāki mākoņi un aiz šiem mākoņiem ir vienkārši pelēka siena. Tam visam pa vidu tāda dūkoņa un šalkoņa... šajā momentā man domāšana vienkārši apstājās, es sēdēju, laika izjūtas nekādas... es vienkārši sēdēju un skatījos uz to visu, jo nav ne jausmas, vai tomēr kaut kur mukt vai sēdēt tepat! Es apbrīnoju šo dabas spēku, kad praktiski visi koki ir ir līdz ar zemi noliekušies. Un tā mēs ar vīru tur nosēdējām tajā būdiņā virs zemes, kas vienkārši fantastiski šupojās. Kad tas viss beidzās, mums nebija ne jausmas, vai tās bija piecas, desmit vai piecpadsmit minūtes. Izjūtas neaprakstāmas, es novēlētu katrai jūsu portāla lasītājai izbaudīt tādu ne šīs zemes mirkli! Būt dzīvē ar tādām skaisti biedējošām sajūtām, ko mums rāda filmās! 

Ar kādām sajūtām Jums saistās šī vasara, vai ir kāds brīdis atvaļinājumam, vai tikai darbs darbs un vēlreiz darbs?
Ir brīdis atpūtai. Un tagad atkal ir jauns hobijs! Es cenšos kaut ko saprast no puķēm. Tuvojās Bulduru puķu dienas ar skaistajām puķu dobēm un stādījumiem. Un tā ir mana šā brīža aizraušanās, es mācos saprast puķes. Mēs braucam arī pa Latviju, bijām Kalsnavā skatīties, kā un kapēc aug koki.

Vai Jums pašai ir savs dārzs, kur realizēt šīs jaunās zināšanas?
Pagaidām nav! (Smejas!) Visi tajos kursos kaut ko raksta un pasniedzēja tik jautāja, vai šito puķīti pazīstiet? Es tik raustu plecus. 

    
Tad droši vien Jums ir pilns dzīvoklis ar puķēm!
Nē, nav man nevienas puķes, tās visas ir nokaltušas! Es tik tagad visu mācos. (Smejas!)

Paldies par sarunu!