Ķermeņa apgleznošanas festivāls (World Bodypainting Festival) norisinās jau kopš 1998 gada, un pulcē talantīgākos meistarus no 50 pasaules valstīm. Festivāla ietvaros notiek ķermeņa apgleznošanas čempionāts, kurā savus spēkus jau trešo reizi pārbaudīja talantīgā grima māksliniece no Latvijas, Jeļena Pidjaša, atvedot mājās “bronzu”.

Šogad starptautiskais ķermeņa apgleznošanas festivāls norisinājās no 12. līdz 14. jūlijam, pēc tradīcijas Klāgenfurtē, Austrijā, kurā Jeļena Pidjaša piedalījās divās no divpadsmit kategorijām: “Sejas specefekti” (Special Award SFX Make-up) un “Ķermeņa specefekti” (World Award Special Effects Bodypainting), par pēdējo nopelnot bronzas godalgu.

Mēs aprunājāmies ar Jeļenu par konkursa aizkulisēm.

Mēs aprunājāmies ar Jeļenu par konkursa aizkulisēm.

Pirmkārt rodas vēlme pajautāt, kur Jūs apguvāt Holivudas filmu grima specefektu cienīgas prasmes?

       Mans ceļš aizsākās ar vizāžu, ar ko nodarbojos jau 8 gadus. Strādājot, sapratu, ka vēlos ko vairāk, radās interese pret ķermeņa apgleznošanu. Tā kā Latvijā šī nozare ir maz attīstīta, devos to apgūt individuāli pie mākslinieka uz Maskavu. Izejot ķermeņa aerogrāfijas apmācību kursu un atgriežoties uz Latviju, “slīpēju” savas iemaņas. Vēlāk papildināju savas prasmes ar vēl augstākas pakāpes mākslas veidu – plastisko un specefektu grimu. Latvijā ar to profesionāli nodarbojas Romāns Kaboško, pie kura arī mācījos individuāli. Vēlāk kopā darbojāmies dažādos projektos.

Pastatiet par konkursa “iekšējo virtuvi”, vai tam ir ilgi jāgatavojas?

       Es gatavojos četrus mēnešus, kas ir diezgan ilgi, taču, ja man nebūtu vesela palīgu komanda, droši vien gatavotos gadu. Visilgākais laiks, apmēram divi mēneši, bija nepieciešams tēla skulptūras veidošanai, kas tiek darināta no speciālā plastilīna. Tad sekoja apdare, krāsošana, dekorēšana, tērpa šūšana. Darba apjoms ir neticami liels, bet brīnumainā kārtā mums pietika spēku tikt galā.

Jūs minējāt, ka Jums palīdzēja komanda…

       Jā, pēc konkursa noteikumiem dalībniekam konkursa laikā bija jābūt asistentam – kopā ar mani piedalījās Poetica skolas direktore – Kristīne Mihailova. Konkursa laikā viņa palīdzēja man līmēt detaļas un apgleznot ķermeni, savukārt sagatavošanās procesā viņa uzņēmās pūķa kāju veidošanu. Romāns Kaboško un vizāžiste Tatjana Zaharova palīdzēja man veidot tēla formas un tērpu. Savukārt par tehnisko daļu – pūķa no nāsīm laistajiem dūmiem bija atbildīgs Aleksejs Kļenovs.

Kas, jūsuprāt, pietrūka līdz godalgai iepriekšējās reizēs?

       Droši vien skaidrības, ko tieši žūrija sagaida no konkursa darbiem un no izveidotajiem tēliem. Jo pirmās reizes, ierodoties uz konkursu, ir savs redzējums, taču tikai atrodoties uz vietas, rodas priekšstats par to, kādi patiesībā ir uzvaras nosacījumi, kas tiek augstāk vērtēts un kāds ir konkursa formāts. Tikai ar laiku tiek izstrādāts konkursam nepieciešamais stils. Piedaloties jau trešo reizi, sapratu, ka žūrija vēlas tēlu ar raksturu un stāstu, nevis vienkārši skaistu gleznu uz ķermeņa, viņi vēlas, lai tēls atdzīvotos, uz izskatītos, gluži kā “izkāpis” no fantastikas filmas.

Un kas pietrūka līdz augstākai vietai šogad?

       Tikai darba procesā sāku pamanīt nepilnības: man šķita, ka vajadzēja izveidot pārdomātāku tērpu, kā arī pietrūka dažas sīkas detaļas, kas liktu tēlam izskatīties vēl veiksmīgākam. Taču visu uzreiz nav iespējams aprēķināt, tāpēc nākamajā gadā piedalīsimies atkal un izdarīsim vēl labāk!

       Es secināju arī to, ka, iespējams, čempionātā ir savi iekšējie, “nerakstīti noteikumi”. Iespējams, ka “jauniņajiem” uzreiz nemaz nepiešķir godalgas, jo vēlas viņus redzēt vairākkārt, ļaut viņiem pacīnīties un apgūt ko jaunu pirms triumfa, tādā veidā no dalībniekiem “izspiežot” maksimālo, uz ko viņi ir spējīgi. Savukārt dalībnieki, kam šoreiz bija pirmā un otrā vieta, ir šī konkursa “veterāni”.

Jūsu vīrs piedalījās konkursā kā modelis, tas droši vien nebija viegli?

       Kā saka pats vīrs, viņam nebija izvēles! Tas tiešām ir smags darbs, konkurss ilgst visu dienu un septiņu stundu garumā modelim uz ķermeņa līmē visas šīs konstrukcijas. Kā arī viņam bija jāpavada diena ar kontaktlēcām, kas ir visa acu baltuma lielumā, turklāt sausina acis. Kā “punkts uz i”, bija metru garas ķekatas. Tās, protams, izskatījās iespaidīgi, taču ņemot vērā, ka līdz žūrijas atrašanās vietai bija jānokāpj pa pakāpieniem, mums nācās lielā ātrumā un stresā uzvilkt tās jau pašā lejā, citādi vīrs būtu varējis nokrist. Bet viss izdevās, un modelis turējās godam!

Mēs lepojamies par mūsu Latvijas grima mākslinieku sasniegumiem un no visas sirds novēlām vēl vairāk iedvesmas, nebeidzamo fantāziju, spēkus un profesionalitāti, lai virzītos vēl tālāk, pretī zeltam!

Foto:  Jeļena Pidjaša piedalījās divās no divpadsmit kategorijām: “Sejas specefekti” (Special Award SFX Make-up)