Apoptoze

Apoptoze - termins ir radies no grieķu vārda apoptosis, kas tulkojumā nozīmē lapu nokrišana jeb lapkritis. Ar to apzīmē ieprogrammēto šūnas bojāeju, varētu teikt – pašnāvību.

Apoptoze ir augstākās pakāpes organizēta šūnas bojāejas forma, kuras gaitā šūna sadalās (veic pašnāvību) membrānā iepakotos fragmentos, kurus pēc tam izmanto citas organisma šūnas. Apoptoze ir nepieciešama, lai nodrošinātu formu veidošanās procesus embrioģenēzē un šūnu populāciju homeostāzes noturēšanu audos. Apoptoze intensificējas orgānu un audu atrofijas gadījumos, tā ir daudzu patoloģisku procesu sastāvdaļa, bet apoptozes intensitātes samazināšanās noved pie audzēju veidošanās.

Bojāgājušās šūnas parasti tiek ļoti ātri izvadītas no organisma (vidēji 90 minūšu laikā), kas kavē iekaisuma rašanos. Apoptozes process ilgst aptuveni 1-3 stundas.

Viena no galvenajām apoptozes funkcijām ir defektīvo (bojāto, mutējošo, inficēto) šūnu likvidēšana.

Pieauguša cilvēka organismā, apoptozes rezultātā, katru dienu iet bojā aptuveni 50-70 miljardi šūnu. Bērnam, 8-14 gadu vecumā, apoptozes rezultātā katru dienu iet bojā 20-30 miljardi šūnu. Kopējā šūnu masa, kura iet bojā 1 dzīves gada laikā, ir ekvivalenta cilvēka ķermeņa masai.