Alveja

Augs ir izplatīts karstās valstīs, tam ir biezas, gar malu dzeloņainas, lapas. Cēlies Āfrikas valstīs. Alveja iz izplatīta dažādās pasaules vietās, īpaši Rietumindijā.

Spilgti izteikts pretiekaisuma efekts, kā arī mitrinošā un mīkstinošā iedarbība, ko izskaidro polisaharīdu esamība (glikomannāns, galaktoze, pentoze, sālsskābe); alvejas ārstnieciskajām īpašībām ir jāpasakās aktīvo komponentu, kuras atrodas gēla vielā, sinerģiskajam efektam.

Papildus jau nosauktajiem polisaharīdiem, alveja satur dažādas aminoskābes, citrusaugļu, ābolu un dzintara skābes, nepiesātinātās taukskābes (linolēnskābe un arahidonskābe), dažādus enzīmus (to vidū ciklooksigenāze), saponīnus, antracēnu savienojumus, ēterisko eļļu, vitamīnus, minerālsāļus un hormoniem līdzīgas vielas.

Mūsdienu kosmētiskajās formulās alvejas ekstrakts sniedz labus rezultātus, atsvaidzinot, mīkstinot, nomierinot un balinot ādu.

Nozīmīgākā alvejas izmantošana kosmētiskajos līdzekļos – palīgkomponents ādas mīkstināšanā. Medicīniskajos līdzekļos tiek izmantots pret saules apdegumiem.

Alvejas sula – piemīt attīroša, homeostatiska, barojoša, imunitāti modulējoša iedarbība.